Stacijā Jungfraujoha kalna iekšienē ir stikla siena, caur kuru var palūkoties uz Alečas ledāja atzaru. Kad mēs ieradāmies, migla izklīda, un divdesmit sekundes mēs vērojām lielisku panorāmu. Pēc šīs visīsākās noskaidrošanās mums vairs neveicās, un apkārt pastāvīgi karājās biezs balts ķīselis.
Mēs vienalga uzbraucām observatorijas «Sfinksa» skatu laukumā. Observatorija atrodas simt metrus augstāk par staciju, visaugstāk kalnos esošā Eiropā. Turp brauc ar ļoti, ļoti ātru liftu. Tas ir tāds, lai varētu paspēt pārvadāt visus šos neskaitāmos tūristu pūļus, kas vēlas apmeklēt "Eiropas jumtu". Laukumā bija patīkami: neskatoties uz temperatūru ap nulli, saliņš maigi knieba, acīmredzot miglas dēļ. Starp citu, turpat blakus ir augstas kvalitātes vebkamera, paskatieties: https://www.jungfrau.ch/webcams/top-of-europe-jungfraujoch/#/
Mēs gan miglas dēļ tā arī neko nesaskatījām. Viss, kas mums atlika – barot pasaulē visaugstāk kalnos mītošos putnus. Tie ir Alpu kovārņi, kas dažkārt ielido augstumā virs 5km, un ir manīti pat Everestā. Cilvēku tie nebaidās, un ar prieku ņem ēdienu no rokām. Pēdējo trūkuma dēļ – no slēpošanas kūrortu un viesnīcu miskastēm. Eiropā tie parasti dzīvo zemāk par trim kilometriem, bet kurš gan laidīs garām iespēju pierīt čipšus! (Es)
Kovārņi, lai arī izrādīja piesardzību, centīgi locīja iekšā mūsu krājumus. Tikai pārdesmit sekundes, un putns ir gatavs tev tuvoties. Tālāk lieta vienkārša – pagrābj un atlec pa margām. Atkārto, kamēr pieēdies.
Laiks līdz pēdējam reisam uz leju tuvojās beigām. Mēs vairs nepaspējām apmeklēt ledus pili, kur varēja staigāt pa sasaluša ūdens istabām un apbrīnot caurspīdīgās skulptūras.
Sēžoties vilcienā, atklājās kas šokējošs. Pajautājot ceturto reizi, mēs uzzinājām: mūsu tageskartes tomēr dod 50% atlaidi. Sanāk, ka biļetei mums vajadzēja maksāt nevis 150, bet 75 frankus! Labi vēl, ka ceļā uz leju samaksājām 45, nevis 90. Prieks par to pašu! Žēl, ka tik vēlu panācām taisnību, citādi taupīgie puiši būtu braukuši kopā ar mums. No otras puses, uz ledāja maz ko varēja redzēt.
Pēc stundas mēs bez piedzīvojumiem nolaidāmies Lauterbrunenā, kur atkalapvienojāmies ar pazudušajiem draugiem.